Pirms devos gulēt, aizrakstīju viņam, lai nemodina mani, izņemot ar labu seksu. Viņš mani pamodināja.

Tev šķiet, ka es tikai spēlējos. Ka manas attiecības ar viņiem ir vienmēr vieglas. Tā nav visa patiesība. Lai būtu tie ieguvumi, prieki, baudas, ko gūstu viņus pazīstot, man ir kaut kas jādod pretī. Tā mazi gabaliņi manas mīlestības aizklīst pie viņiem, lai to vietā nāktu jaunas pieredzes. Un kad pieredzes košākie brīži ir pagājuši, bet mans mīlestības gabaliņš vēl ir pie viņa, tā nav tā bezbēdīgā vieglprātīgā spēle, pēc kādas tai jāizskatās no malas.

Es gribu, lai tu paņem savu kameru, un bildē mani. Es gribu, lai Tu bildē mani visintīmākajos veidos, es gribu, lai tu sabildē mani vulgāru un piedauzīgu, es gribu, lai tu liec man pozēt vispazemojošākajos veidos. Un ne tādās stereotipiski žurnāla lapu glancētās pozās, es gribu, lai tās bildes būtu tādas, ka cilvēki novērstos tās redzot.

Es gribu paņemt tavu smalko augumu un rupji piespiest pie gultas, gribu apgramstīt tavas aprises un iekosties tev plecā, gribu ar spēku paplest tavas kājas un paņemt tevi stipri un prasti.

Viņš saka “Ak, Dievs!” un tas nozīmē, ka es esmu pateikusi vai izdarījusi ko tādu, ko viņš īsti nav gaidījis, bet kas viņam patīk. Tas ir tik patīkami. Tiesa, par to vēl patīkamāk ir pasargātības un drošības sajūta viņa apskāvienos. Un par tiem vēl patīkamāk ir viņa lūpu un mēles pieskārieni.

Es sēdēju blakus vienai no saviem elkiem. Es vairs negribu sekot viņas pēdās, bet tik un tā ļoti cienu viņu par to, ko viņa dara. Man šķiet, ka viņai nepatīk mani uzskati. Iedomājos, ka tāpēc viņa pret mani būs vēsa, ignorēs mani, bet tā nebija. Viņa ar mani brīvajos brīžos jokoja un runājās kā ar jebkuru citu. Un tad man uzmācās vēlme viņu noskūpstīt, pieglausties viņai pie kakla un noskūpstīt viņas pazodi. Un varbūt, ja viņai patiktu, viņa pagrieztos un noskūpstītu mani pretī. Ne ļoti, tā mazliet, bet jutekliski. Tā es paliku sēžam un rūpīgi nepieglaužamies savai blakussēdētājai.

Šorīt iedomājos, ka jāmēģina atcerēties viņu smaidi. Tie mani pārsteidza, jo nāca no dažādām epizodēm, nevis vienkārši kā viņu sejas kādā grimasē. Jā, kādam smaids ir dabiskākā un vienīgā sejas izteiksme, ko zinu. Citus vieglāk atcerēties smejam kā smaidām. Kāda smiekli ir reakcija uz manu joku, cita smaids slēpjas no manis skatoties jokus internetā. Pavisam svaigā atmiņā ir vienas jaukas bedrītes, kādas citas ir sapinušās palagos naktīs, kad nesanāk izgulēties. Viens smaids ir no caurcaurēm pazīstama veca paziņas kļuvis par jaunu, daudznozīmīgāku smaidu. Visi tie viens pēc otra man uzlabo garstāvokli.

Man ļoti nepatīk, ka man melo.

Esmu iemīlējusies. Ar viņu viss ir tik smieklīgi, it kā es būtu aizdzērusi jēgu. Viņa skūpsti mani uzrunā, tie aizrauj elpu. Viņa glāsti atdzīvina visus manā vēderā dzīvojošos tauriņus. Viņš ir pirmais, kura klātbūtnē gribu izģērbties vienalga, vai viņš arī to dara, vai nē. Vienīgais, kas mani atvēsina, ir tas, ka mana iemīlēšanās ir neuzticama.

Es viņu gribu.

Kad viņš aizver aiz mums durvis un paskatās uz mani savu vaicājošo skatienu, mana sirds sāk sisties straujāk. Viņa skūpsti un apskāvieni padara mani mitru un gatavu nepiedienīgi īsā laikā. Viņš man iemācīja kā es kustos, kad man ir labi.

Bet tas viss neko nenozīmē, jo sievietē, kas nav ar mieru viņam piederēt, ir kaut kas pretīgs.

Protams, ka erotikā, kuras lasīšanu atliku, ir viņas vārds.

Vakarnakt, viņas smalkās rokas, viņas trauslie pleci, viņas graciozās kustības un pieskārienu maigums. Un viņas mati, es gribētu gulēt zem to segas katru nakti.

Viņas skūpsti, viņas smaidi un tie skatieni. Tie mani pavadīs vēl ilgu laiku.